Par mums

Māras krusts, dievturu simbols

Par dievturību

Dievturība ir latviešu senču reliģija, kura līdz mūsu dienām saglabājusies pateicoties tautasdziesmām. Mums ir saglabātas apmēram divi miljoni dainu, tajās ir daudzi tūkstoši reliģiska satura tekstu.

Tēvu tēvi laipas met, bērnu bērni izlaipo;
Dievs dod mūsu bērniņiem, tās laipas izlaipot.

Veci vīri nomiruši, padomiņu pametuši
Jauni vīri salasīj’š padomiņa gribēdam.

Ņemiet, jauni, padomiņ’ no veciem ļautiņiem;
Vecajiem ļautiņiem Dieviņš deva padomiņ’.

 

Visa pirmcēlonis ir Dievs. Dievs ir viens. Dievs nav ne redzams, ne dzirdams — viņš ir visa garīgā būtība, it kā aizslēpies aiz dabas, kurā mēs varam apjaust un pētīt Dieva likumus.

Vienīgais, ko cilvēkam Dievs var dod tiešā veidā, ir padoms, doma. Dieva materiālā izpausme ir caur viņa sievišķo pusi — caur Māru.

Māra — tā ir Dieva laistās domas sabiezējums Visuma matērijā. Uz Zemes Māra izpaužas kā vieliskā pasaule, auglības glabātāja, dzīvības devēja un ņēmēja.

Laima ir likteņa licēja un Dieva karmiskais princips. Arī Dievs ir pakļauts cēloņsakarību likumam — kā sauksi, tā atskanēs; ko sēsi, to pļausi.

Dievturi godā šo trijotni — Dievu (kosmiskais saprāts), Māru (Dieva sievišķo principu, matēriju), Laimu (liktens un Dieva karmiskais princips).

Turklāt dievturi godina savus mirušos senčus un cenšas dzīvot ar tiem saskaņā.

Dievturības simbols daudzām latviešu paaudzēm (gandrīz simt gadus) ir bijis Māras krusts, jeb krustu krusts.

 

Par mūsu draudzi

Svētes pagasta „Bitēs” jau desmitgadēm ilgi ir notikuši ar latvisko dzīvesziņu un tradīciju uzturēšanu saistīti folkloristu un dievturu pasākumi. Šajā laikā mainījušās paaudzes, pasākumu dalībnieki ir nākuši, gājuši un atkal aizklīduši pasaulē, daudzi ir iesaistījušies dažādās folkloras kopās un dievturu draudzēs. Domubiedru loks, kas ir nostabilizējies pašlaik, 2018. gada 4. martā Svētes pagasta „Bitēs” nodibināja paši savu dievturu draudzi. Ar nosaukumu Svētes dievturu draudze kopš 14. jūnija tā ir iekļauta LR Uzņēmumu reģistrā.

Draudze par savas mācības kodolu atzīst „Dievturu Cerokslī” izklāstīto latviešu dievestības apcerējumu, kā arī dainu un mantoto tradīciju lietošanu atbilstoši šī laika pasaules izpratnei, šodienas iespējām un vajadzībām.

Draudzes darbības mērķis ir saglabāt, izkopt un attīstīt latviešu tradicionālo reliģiju un dzīvesziņu, pamatojoties uz latvju dainās pausto Dieva atskārtumu, tikumu mācību un latviskām svētku, godu un citām tradīcijām, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām. Ar savu darbību draudze stiprina latviešu tautas pastāvēšanu un uzplaukumu savā zemē — brīvajā, neatkarīgajā Latvijas valstī.

Draudze veic šādus uzdevumus:

  • rīko gadskārtu svinības;
  • rīko cilvēka mūža godus (krustabas, vedības, bedības);
  • rīko Dieva un tā izpausmju daudzinājumus;
  • rīko koncertus, izstādes, pārrunas, priekšlasījumus un citus pasākumus par dievestības jautājumiem un jautājumiem, kam ir nozīme latviešu kultūras izziņā, izkopšanā un izplatīšanā.

Par senču reliģijas perspektīvām

Zinātniskie pētījumi un socioloģiskās aptaujas liecina, ka dievturība ir Latvijā vispopulārākā reliģija. Tālāk norādīti vairāku aptauju dati par dievturību Latvijā. Turklāt pirmie trīs ir akadēmiski recenzēti, tātad zinātniskajā vidē akceptēti pētījumi, bet pēdējais rāda tendences jaunatnē.

  1. Uģa Nasteviča pētījums “Reliģiskā identitāte un tikumi: aktualitāte audzināšanā Latvijā” 2018. gadā publicēts izdevumā “LU raksti”
    Pētījumā konstatēts, ka 22% latviešu sevi uzskata par kristietībai piederīgiem. 20% piederot “latviešu dievestībai”, 4% — pagānismam, 3% cita reliģija, 1% — “ticu Dievam”.
  2. 2018. gada akadēmiskajā izdevumā “Reliģiski-filozofiski raksti”, kas iznāk vienreiz gadā angļu un latviešu valodā, rakstā “Latvian religion — dievturiba?” U. Nastevičs analizējis vārdu savienojuma “latviešu reliģija” uztveri. 60% respondentu uzskata, ka tā ir dievturība, vai ticība latviešu dievībām, vai latviskā dzīves ziņa, vai dabas pielūgsme, vai latviešu pagānisms, vai dainu reliģija. Turklāt lielākā daļa no šiem 60% uzskata, ka tā ir tieši dievturība. 3% uzskata, ka latviešu reliģija ir kristietība un tās konfesijas.
  3. Starptautiskais pētījumu centrs WIN/GIA reizi piecos gados publicē datus par 64 valstu iedzīvotāju reliģiozitātes pētījumiem. 2014. gada aptauju dati publicēti 2015. gadā. Par Latviju teikts: 40% reliģiozi, 41% nereliģiozi, 9% pārliecināti ateisti, 10% nezina ko atbildēt.
  4. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš par 2018. gada aptauju “Par ticību Dievam”:
    43% sevi pieskaita kādai no kristiešu konfesijām (bet 18-24 gadu veco vidū tādi ir tikai 22%);
    30 % sevi apzīmē par nekristiešiem (18-24 gadu veco vidu tādi ir 32%);
    17% — ateisti; 10% “grūti pateikt”.

Līdzīgas tendences ir arī katoliskajā Lietuvā.
2019. gadā publicētajā Lietuvas Tieslietu ministrijas vērtējumā leišu senču ticība “Romuva” kā reliģiskā kopiena, kas kopj lietuviešu tautas kultūru, uzskatāma par būtisku Lietuvas kultūras un reliģiskās dzīves daļu. Ministrija norāda, ka pēdējā laikā “Romuva” bijusi visstraujāk augošā reliģiskā kopiena Lietuvā. Skatīt: https://www.tvnet.lv/6715578/lietuva-rosina-atzit-seno-baltu-ticibu

 

Advertisements